Senāk latviešiem neatņemama Ziemassvētku sastāvdaļa bija maskotie gājieni, jeb iešana čigānos.
Maskās ļaudis mēģināja attēlot tos iedomātos garus, kurus gribēja atvairīt, vai kuru labvēlību vēlējās iegūt. Maskošanās notika gan cilvēkveidīgās maskās, gan tādās, kas attēloja senču garus vai dabas spēkus. Lai nākamā gadā piepildītos auglības burvība, galvenais noteikums bija tas, ka cilvēkam maskā jāpaliek nepazītam.
Čigāni jeb budēļi gāja no mājas uz māju, veldami līdz bluķi, nesdami svētību un pārraudzīdami, vai godā tiek turētas sentēvu tradīcijas. Masku gājiena ierašanās, darbošanās un aiziešana tiek apdziedāta speciālajās Ziemassvētku dziesmās, - tur masku izdarības ir apdziedātas visos sīkumos.