Ziemassvētku vecītis Latvijā
Latvijas ģimenes Ziemassvētku vecītis sācis apmeklēt ne agrāk kā pirms 150 gadiem. Mūsu Ziemassvētku vecītis ir tikpat labsirdīgs un nesavtīgs kā Svētais Nikolass. Viņš nāk gan saukts un gaidīts, gan arī klusi un slepeni, sagādājot pārsteigumu visiem svētku svinētājiem. Viņš ģērbies kažokā vai mētelī, kas apjozts ar rakstainu jostu, rokās viņam krāšņi izadīti cimdi, bet galvā — silta ausaine. Dāvanas saliktas lielā vienkāršā maisā, bet aiz jostas aizbāzti žagari nerātneļiem.
Tomēr neviens bērns tos nesaņem - Ziemassvētku vecītis nepaklausīgajiem piekodina turpmāk uzvesties labi un pasniedz dāvaniņas tāpat kā citiem bērniem. Pārsvarā gan uz vecīša vaicājumu, vai mājās ir kāds blēņdaris, pieaugušie un arī bērni paši atbild noliedzoši — ikvienam taču svētkos gribas justies labam un skaidram, un, ja arī kādas blēņas bijušas, tās jau piedotas un vaininieks savā sirsniņā apņēmies laboties. Citās zemēs apmaiņā pret dāvanām bērni sniedz ēdam lietas Ziemassvētku vecīša zirgam vai ziemeļbriedim, bet latviešu bērniem jāskaita dzejolis vai jādzied dziesma. Ja dāvanu saņēmēju ir daudz, iznāk īsts Ziemassvētku koncerts, jo Latvijā dāvanas saņem ne vien bērni, bet arī pieaugušie.
|