Mājiņa mežmalā

Autors: Inese Litauniks

Darbojošās personas:

Bērni, Mājas gars, Sniegpārslas, Putni, Lapsa, Garauši, Vējš, Puika, Meitene, Suns, Kaķis

Pieaugušie – Mamma, Teicējs, Ziemassvētku vecītis.

Zāles noformējums:
(Skatuve noformēta, kā mājas pagalms. Zālē ienāk bērni ar dziesmu „Sniegpārslas krīt” un apsēžas savās vietās. Priekšā iziet teicējs un mājas gars, kas apsēžas uz ķebļa pie mājas.)

Mājas gariņš: Krīt sniegs, ar kādām lielām pārslām krīt sniegs. Un salst...br-rr  cik auksti! Un visapkārt tāds klusums, arī cilvēka nav neviena. Klusi meži, ezeri. Ļaudis paslēpušies savās mājās, tikai sniegpārslas griežas un griežas bezrūpīgā dejā.
„Sniegpārslu deja”

Teicējs: Ikvienā mājas iekšpusē ir silti un labi, ikvienā mājā cep maizi, gultās kūleņo bērni, te viņi raud, te viņi smējās -kā kuro reizi tiem labpatīk.

Dziesma: „Nāk, nāk ,svētki nāk!”

Teicējs: Tikai viena mājiņa stāv mežmalā, stāv un gaida saimnieku, sen jau gaida un iekšā tajā skumst Mājas gariņš.

Mājas gariņš: Sen krāsni neviens nav kurinājis, sen neviens nav maizi cepis. Arī sen neskan šeit bērnu balsis – neviens neraud un nesmejas, arī kaķēns nemurrā. Man ir tik garlaicīgi vienam, nav pat redzamas vistu pēdas sniegā- kam gan vajadzīga mājiņa bez saimnieka?

Teicējs: Mājas gariņš nodrebinās.

Mājas gariņš: Vai tiešām visu mūžu mājiņa stāvēs te viena?
(garām lido putniņi)

Mājas gariņš: Putniņi, paskatieties, vai tik nenāk mūsējie?

Teicējs: Bet tiem jau nav jālūdzas. Viņiem jau tā ir žēl mājiņas. Tie paskrien šurpu-turpu(putniņi paskrien pa zāli) – nav neviena.

Deja: „Čim, či, ŗim” (vai kāda cita dziesma)

Teicējs: Te Tālumā gurkst sniedziņš zem kāda soļiem. Rau, tur skrien lapsiņa. Mājiņas gariņš kļūst priecīgs.
(izskrien lapsiņa)

Mājas gariņš: Lapsiņa, māsiņa, nāc pie manis dzīvot. Vai tu zini, cik vienam ir slikti?

Lapsiņa: Ai, ne! Neiešu viss.Ko es iesākšu tik milzīgā mājā? Nosalšu. Mana ala gan ir šaura, toties silta.

Mājas gariņš: Bet tu iekursi krāsni! Sasildīsies pati un sasildīsi mājiņu.

Lapsiņa: Nevaru, uguni aizdedzināt var tikai cilvēks.

Teicējs: Un viņa aizskrēja, laikam baidījās nokavēt kādu savu nedarbu. Pēc brīža atkal iegurkstas sniegs. Atkal kāds nāk!
(Ieskrien Garauši)

Dziesma ”Bailīgie zaķi”

Mājas gariņš: Garauši, nāciet pie manis dzīvot. Vai jūs zini, cik vienam ir slikti?

garauši: Ai, ne! Neiesim viss.Ko mēs iesāksim tik milzīgā mājā? Nosalsim. Mūsu ala gan ir šaura, toties silta.

Mājas gariņš: Ak tu tētīt, arī šie runā vienu un to pašu, bet jūs iekursiet krāsni! Sasildīsieties paši un sasildīsiet mājiņu.

Lapsiņa: Nevaram, uguni aizdedzināt var tikai cilvēks.

Teicējs: Un Garauši aizcilpo projām .Pēkšņi atkal dzirdami kādi soļi. Pēc zaķēna nāk kaķēns.
Kaķu  deja vai dziesma

Mājas gariņš: Eh, šitam bezcerīgi ko lūgt, šīm jau padod visu gatavu.

Teicējs: Piepeši nez no kurienes atjoņo vējš, apsviežas ap mājiņu, ierauga kādu spraugu, iespraucas istabās un ņemas svilpot tā, ka putniem spalvas saslienas stāvus.
Vēja deja

Mājas gariņš: Tā vēl man trūka! Jūs paskatieties, kā šīs ārdās!

Vējš: Es viens pats dzīvošu pie tevis.

Mājas gariņš: Zinu jau zinu, tu labprāt paliktu pie manis, bet es nevarēšu sadzīvot ar tādu kaimiņu.Tu taču galu galā mani apgāzīsi.

Teicējs: Un tad tālumā atskanēja –U-u-u!

Mājas gariņš: Vai  tikai tas nav vilciņš, viņš katru dienu paskrien manai mājai garām, solīdams kādu atvest, bet nekā.
(tālumā parādās bērni, Mamma, suns)Bet kas tad tie, neizskatās par vietējiem?

Mamma: Redziet, bērni, kā mums šoreiz sanāca, gājām pēc Ziemassvētku eglītes, bet aizmaldījāmies. Jau pienāca Ziemassvētku vakars, bet mēs esam gan bez egles, gan bez savām mājām.

Meitene: Skatieties, te ir kāda meža mājiņa, pieklauvēsim, varbūt mū8s ielaidīs pārnakšņot.

Puika: Kā tad, vai tu neredzi, ka tā māja ir tukša, pat dūmi pa skursteni nav redzami.

Mamma: Tomēr pamēģināsim, šodien ir Ziemassvētki, var notikt visādi brīnumi.

Teicējs: Un viņi ienāca iekšā.

Mamma: (ieraugot Mājas gariņu) Labdien, mēs nezinājām, ka te kāds dzīvo, vai drīkstam te pārnakšņot?

Mājas gariņš: Es esmu ļoti priecīgs redzēt jūs savā mājiņā, un būšu laimīgs ja jūs sagaidīsiet Ziemassvētkus šajā mājā.

Puika: Bet kur mums būs eglīte?

Mājas gariņš: Re, šeit pagalmā aug tik skaista eglīte, mēs to varam izrotāt.

Dziesma: „Jau Ziemassvētki tūlīt klāt”

Mājas gariņš:

Nu es tagad esmu patiešām laimīgs!
Reiz es apsēdos
Un aizdomājos-
Kas ir īsta laime?
Ilgi nedomājot
Žigli aptveru es to,
Man ir kur atgriezties,
Man ir kam uzticēties;
Es esmu laimīga,
Jo mājas ir man!!!

(Mūzikai skanot ienāk Ziemassvētku Vecītis visus apsveic, tālāk var variet pēc savas gribas)

Mājiņa mežmalā

Vecīša cimdiņš

Padijs Klārs ha ha ha