Ziemassvētku pantiņi N1
Kvēl sveces egles skujas smaržo
un gaisma spoža
līst no debesīm un katra doma,
kas man prātā raisās
mirdz it kā apskaidrota savam eņģelim
jel stājies ceļa gājēj ašais
un brīdi paklusē
pirms tālāk ej
ir tikai viena nakts tik gaiša
kad zvaigznes
savu gaismu lej.
Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk,
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz,
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?
Šai Ziemassvētku naktī,kad svecītes mirdz,
Saki visu,kas sakāms,saki to no sirds.
Tas palīdzēs ielīksmot,piedot un lūgt,
Tas palīdzēs visiem daudz labākiem kļūt!
Ar Ziemassvētku baltajām kamanām
Eglīšu gaismā
Brauksim Jaungadam pretī,
Līdzi ņemot tikai labās dienas,
Gaišās domas un cerību putnus
Šai svētā naktī zem’ un debess zvīļo,
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas –
Un ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār visu miera siltie spārni klājas.
Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas,
Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot;
Šī nakts liek aizmirst visas, visas bēdas
Un māca tevi mīļot, visu piedot,
Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
|